Conjugación del verbo irregular 'poner' en español

 0    196 speciālā zīme    trūkums
lejupielādēt mp3 Drukāt spēlēt pārbaudiet sevi
 
jautājums español atbilde español
yo [poner]
1. persona singular, presente, indicativo
sākt mācīties
yo pongo
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, presente, indicativo
sākt mācīties
tú pones
él [poner]
3. persona singular, presente, indicativo
sākt mācīties
él pone
ella [poner]
3. persona singular, presente, indicativo
sākt mācīties
ella pone
Usted [poner]
3. persona singular, presente, indicativo
sākt mācīties
Usted pone
nosotros [poner]
1. persona plural, presente, indicativo
sākt mācīties
nosotros ponemos
vosotros [poner]
2. persona plural, presente, indicativo
sākt mācīties
vosotros ponéis
ellos [poner]
3. persona plural, presente, indicativo
sākt mācīties
ellos ponen
ellas [poner]
3. persona plural, presente, indicativo
sākt mācīties
ellas ponen
Ustedes [poner]
3. persona plural, presente, indicativo
sākt mācīties
Ustedes ponen
yo [poner]
1. persona singular, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
yo he puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
tú has puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
él ha puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
ella ha puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
Usted ha puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
nosotros hemos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
vosotros habéis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
ellos han puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
ellas han puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto compuesto, indicativo
sākt mācīties
Ustedes han puesto
yo [poner]
1. persona singular, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
yo ponía
tú [poner]
2. persona singular, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
tú ponías
él [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
él ponía
ella [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
ella ponía
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
Usted ponía
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
nosotros poníamos
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
vosotros poníais
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
ellos ponían
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
ellas ponían
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto, indicativo
sākt mācīties
Ustedes ponían
yo [poner]
1. persona singular, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
yo había puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
tú habías puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
él había puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
ella había puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
Usted había puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
nosotros habíamos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
vosotros habíais puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
ellos habían puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
ellas habían puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto, indicativo
sākt mācīties
Ustedes habían puesto
yo [poner]
1. persona singular, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
yo puse
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
tú pusiste
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
él puso
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
ella puso
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
Usted puso
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
nosotros pusimos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
vosotros pusisteis
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
ellos pusieron
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
ellas pusieron
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto simple, indicativo
sākt mācīties
Ustedes pusieron
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
yo hube puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
tú hubiste puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
él hubo puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
ella hubo puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
Usted hubo puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
nosotros hubimos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
vosotros hubisteis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
ellos hubieron puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
ellas hubieron puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito anterior, indicativo
sākt mācīties
Ustedes hubieron puesto
yo [poner]
1. persona singular, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
yo habré puesto
tú [poner]
2. persona singular, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
tú habrás puesto
él [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
él habrá puesto
ella [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
ella habrá puesto
Usted [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
Usted habrá puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
nosotros habremos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
vosotros habréis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
ellos habrán puesto
ellas [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
ellas habrán puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, indicativo
sākt mācīties
Ustedes habrán puesto
yo [poner]
1. persona singular, futuro, indicativo
sākt mācīties
yo pondré
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, futuro, indicativo
sākt mācīties
tú pondrás
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, futuro, indicativo
sākt mācīties
él pondrá
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, futuro, indicativo
sākt mācīties
ella pondrá
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, futuro, indicativo
sākt mācīties
Usted pondrá
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, futuro, indicativo
sākt mācīties
nosotros pondremos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, futuro, indicativo
sākt mācīties
vosotros pondréis
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, futuro, indicativo
sākt mācīties
ellos pondrán
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, futuro, indicativo
sākt mācīties
ellas pondrán
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, futuro, indicativo
sākt mācīties
Ustedes pondrán
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, condicional compuesto
sākt mācīties
yo habría puesto
tú [poner]
2. persona singular, condicional compuesto
sākt mācīties
tú habrías puesto
él [poner]
3. persona singular, condicional compuesto
sākt mācīties
él habría puesto
ella [poner]
3. persona singular, condicional compuesto
sākt mācīties
ella habría puesto
Usted [poner]
3. persona singular, condicional compuesto
sākt mācīties
Usted habría puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, condicional compuesto
sākt mācīties
nosotros habríamos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, condicional compuesto
sākt mācīties
vosotros habríais puesto
ellos [poner]
3. persona plural, condicional compuesto
sākt mācīties
ellos habrían puesto
ellas [poner]
3. persona plural, condicional compuesto
sākt mācīties
ellas habrían puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, condicional compuesto
sākt mācīties
Ustedes habrían puesto
yo [poner]
1. persona singular, condicional simple
sākt mācīties
yo pondría
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, condicional simple
sākt mācīties
tú pondrías
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, condicional simple
sākt mācīties
él pondría
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, condicional simple
sākt mācīties
ella pondría
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, condicional simple
sākt mācīties
Usted pondría
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, condicional simple
sākt mācīties
nosotros pondríamos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, condicional simple
sākt mācīties
vosotros pondríais
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, condicional simple
sākt mācīties
ellos pondrían
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, condicional simple
sākt mācīties
ellas pondrían
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, condicional simple
sākt mācīties
Ustedes pondrían
verbo irregular
(tú) [poner]
2. persona singular, imperativo afirmativo
sākt mācīties
(tú) pon
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, imperativo afirmativo
sākt mācīties
él ponga
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, imperativo afirmativo
sākt mācīties
ella ponga
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, imperativo afirmativo
sākt mācīties
Usted ponga
verbo irregular
(nosotros) [poner]
1. persona plural, imperativo afirmativo
sākt mācīties
(nosotros) pongamos
verbo irregular
(vosotros) [poner]
2. persona plural, imperativo afirmativo
sākt mācīties
(vosotros) poned
ellos [poner]
3. persona plural, imperativo afirmativo
sākt mācīties
ellos pongan
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, imperativo afirmativo
sākt mācīties
Ustedes pongan
verbo irregular
(tú) no [poner]
2. persona singular, imperativo negativo
sākt mācīties
(tú) no pongas
verbo irregular
él no [poner]
3. persona singular, imperativo negativo
sākt mācīties
él no ponga
verbo irregular
ella no [poner]
3. persona singular, imperativo negativo
sākt mācīties
ella no ponga
verbo irregular
Usted no [poner]
3. persona singular, imperativo negativo
sākt mācīties
Usted no ponga
verbo irregular
(nosotros) no [poner]
1. persona plural, imperativo negativo
sākt mācīties
(nosotros) no pongamos
verbo irregular
(vosotros) no [poner]
2. persona plural, imperativo negativo
sākt mācīties
(vosotros) no pongáis
verbo irregular
ellos no [poner]
3. persona plural, imperativo negativo
sākt mācīties
ellos no pongan
verbo irregular
Ustedes no [poner]
3. persona plural, imperativo negativo
sākt mācīties
Ustedes no pongan
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, presente, subjuntivo
sākt mācīties
yo ponga
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, presente, subjuntivo
sākt mācīties
tú pongas
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, presente, subjuntivo
sākt mācīties
él ponga
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, presente, subjuntivo
sākt mācīties
ella ponga
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, presente, subjuntivo
sākt mācīties
Usted ponga
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, presente, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros pongamos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, presente, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros pongáis
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, presente, subjuntivo
sākt mācīties
ellos pongan
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, presente, subjuntivo
sākt mācīties
ellas pongan
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, presente, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes pongan
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
yo haya puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
tú hayas puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
él haya puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ella haya puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
Usted haya puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros hayamos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros hayáis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ellos hayan puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ellas hayan puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes hayan puesto
yo [poner]
1. persona singular, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
yo pusiera
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
tú pusieras
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
él pusiera
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ella pusiera
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
Usted pusiera
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros pusiéramos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros pusierais
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ellos pusieran
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ellas pusieran
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes pusieran
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
yo pusiese
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
tú pusieses
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
él pusiese
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ella pusiese
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
Usted pusiese
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros pusiésemos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros pusieseis
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ellos pusiesen
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ellas pusiesen
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito imperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes pusiesen
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
yo hubiera puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
tú hubieras puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
él hubiera puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ella hubiera puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
Usted hubiera puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros hubiéramos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros hubierais puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ellos hubieran puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
ellas hubieran puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 1, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes hubieran puesto
yo [poner]
1. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
yo hubiese puesto
tú [poner]
2. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
tú hubieses puesto
él [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
él hubiese puesto
ella [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ella hubiese puesto
Usted [poner]
3. persona singular, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
Usted hubiese puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros hubiésemos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros hubieseis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ellos hubiesen puesto
ellas [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
ellas hubiesen puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, pretérito pluscuamperfecto 2, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes hubiesen puesto
yo [poner]
1. persona singular, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
yo pusiere
verbo irregular
tú [poner]
2. persona singular, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
tú pusieres
verbo irregular
él [poner]
3. persona singular, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
él pusiere
verbo irregular
ella [poner]
3. persona singular, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
ella pusiere
verbo irregular
Usted [poner]
3. persona singular, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
Usted pusiere
verbo irregular
nosotros [poner]
1. persona plural, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros pusiéremos
verbo irregular
vosotros [poner]
2. persona plural, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros pusiereis
verbo irregular
ellos [poner]
3. persona plural, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
ellos pusieren
verbo irregular
ellas [poner]
3. persona plural, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
ellas pusieren
verbo irregular
Ustedes [poner]
3. persona plural, futuro, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes pusieren
verbo irregular
yo [poner]
1. persona singular, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
yo hubiere puesto
tú [poner]
2. persona singular, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
tú hubieres puesto
él [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
él hubiere puesto
ella [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ella hubiere puesto
Usted [poner]
3. persona singular, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
Usted hubiere puesto
nosotros [poner]
1. persona plural, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
nosotros hubiéremos puesto
vosotros [poner]
2. persona plural, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
vosotros hubiereis puesto
ellos [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ellos hubieren puesto
ellas [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
ellas hubieren puesto
Ustedes [poner]
3. persona plural, futuro perfecto, subjuntivo
sākt mācīties
Ustedes hubieren puesto

Lai ievietotu komentāru, jums jāpiesakās.